triglochin

Ceturtdiena, 1.maijs

Aizkavējos līdz Bībeles grupas tikšanās sākumam. Efrēms Trenčs: govs dzemdības (kļūdas pēc piezvanīga man, nevis vetārstam).

Lieliska grupas tikšanās. Plānojām un runājām par Kunga darbu. Atgādināju visiem, ka vienmēr esmu gatavs palīdzēt.

Piektdiena, 2.maijs

Vēlu. Džordžs Farmers. Aizlūgšana par augļiem.

Nācās saīsināt rīta lūgšanu laiku, lai varētu atgūt spēkus ikvakara kalpošanai.

***

Sestdiena, 3.maijs

Vēlu. Norma Tvīla: vēlreiz katram gadījumam pārbaudīt veļas mašīnu.

Svētdiena, 4.maijs

Baznīcā.

Vēlu.

Pirmdiena, 5.maijs

Vēlu.

Otrdiena, 6.maijs

Vēlu.

Trešdiena, 7.maijs

Vēlu.

Ceturtdiena, 8. maijs

Prom pirms Bībeles grupas - Bībeles grupa - vēlu mājās.

Piektdiena, 9.maijs

Vēlu.

***

Sestdiena, 10.maijs

Beidzot ir laiks kaut ko vairāk te ierakstīt. Dzīve ir skaista! Būt grupas līderim ir īsta privilēģija. Nekad nebiju juties tik pazemīgs. Esmu allaž aizņemts ar pastorālo darbu. Aleluja!

Diemžēl Anna un Džeralds mani īsti neatbalsta. Annai, šķiet, neliek mieru veļas mašīna. Vai kaut kas var būt svarīgāks par Dieva darbu?

Kas attiecās uz Džeraldu, ja viņš vēl reizi pateiks man "Mierīgāk, Mozu," es zvēru - būs nepatikšanas.

Svētdiena, 11.maijs

Uz baznīcu. Nevaru saprast cilvēkus, kas aktīvi nepiedalās dievkalpojumā. Tiešām apšaubu viņu kristīgo pārliecību. Tas padara mūsu, līderu, uzdevumu tik sarežģītu. Džeralds šodien palika mājās. Teica ka esot noguris no viena tārpa un atpūsties. Dīvaini gan viņš izsakās...

Vakara Anna atkal pajautāja par veļas mašīnu. Pēkšņi atcerējos, ka Persijam Breinam sāpēja auss. Sajutu aicinājumu ieskriet pie viņa un aizlūgt. Aizkavējos līdz vēlam vakaram, klausoties viņa stāstus par teātra dzīvi. Pārsmieties varēja! Aizgāju prom ar sajūtu, ka tiešām esmu ienesis nedaudz prieka šī vientuļā cilvēka dzīvē. Pārnācu mājās ap pusnakti un ieraudzīju, ka Anna izlietnē mazgā drēbes. Teicu: "Anna, mīļā, vai tad tu nezini, ka cilvēks ir Svētā Gara mājoklis? Gan jau to varēja izdarīt ātrāk."

Viņa neko neatbildēja, bet kaut kas viņas pozā no mugurpuses paziņoja man, ka viņa uzmanīgi klausījās. Pa taisno gultā. Aizmigu sekunžu laikā.

Pirmdiena, 12.maijs

Šodien palīdzēju Leonardam ar remontu. Vēlāk paliku spēlēt Scrabble. Tas šķita pareizi, attiecību veidošanu veicinošā aktivitāte.

Atgriezos vēlu un atradu zīmīti no Džeralda, kurā bija teikts ka no "aktīvais līderis" sanāk "traki ideāli sīvs". Saplēsu to. Nepacietīšu necieņu savās mājās!

Otrdiena, 13.maijs

Gandrīz jau biju pieķēries veļas mašīnai, kad saņēmu telefona zvanu. Jaunais Vernons Roulings jautāja, kuru Rakstu vietu lasīsim šo ceturtdien Bībeles grupā. Pametu visu un skrēju pie viņa, lai visu paskaidrotu.

Anna izskatījās dusmīga kā pūce. Dīvaini, man likās, ka Vernons viņai patīk.

Trešdiena, 14.maijs

Esmu tiešām nokaitināts! Džeralds mēģināja labot veļas mašīnu un to galīgi sabojāja. Atgādināju viņam, ka mums ir jābūt labiem mantas pārvaldniekiem, nevis jārada papildus izdevumi ar savu iejaukšanos.

Pēc brīža, kad gāju prom pie Kūkiem, lai palīdzētu jaunajam Čārlzam, kuram radās problēma ar jautājumu par brīvo gribu un predestināciju, es skaidri dzirdēju kā Anna un Džeralds malkas škūnī strīdās par to, kurš pirmais ņems rokā cirvi. Dīvaini!

Ceturtdiena, 15.maijs

Varbū Annai un Džeraldam ir garīgā krīze? Sajutu, ka viņu kopējā attieksme ir noraidoša un auksta. Neviens no viņiem neko nepateica šodien Bībeles grupas tikšanās laikā.

Vēlāk, kamēr Anna mazgāja kafijas tases, teicu: "Anna, man tev ir kas sakāms."

Viņa atbildēja: "Man arī būs tev kas sakāms, ja tā veļas mašīna nebūs drīz salabota."

Palūdzos par viņu.

Piektdiena, 16.maijs

18:15

Atgriezos mājās sešos un atradu uz spilvena zīmīti no Annas, ar ziņu, ka kafejnīcā netālu no mūsu mājām atrodas kāda pamesta ģimene. Vai es varētu viņiem palīdzēt? Lieliski! Garīgs piedzīvojums! Sajutos kā kristīgais supervaronis. Tūlīt es, bruņojies ar Garu un Vārdu, steigšos palīgā un cīnīšos ar jebkādiem tumsas spēkiem, kas stāsies man pretī!

20:30

Ierados kafejnīcā 18:30, bet vienīgie cilvēki kas tur atradās bija pats īpašnieks, Anna un Džeralds! Viņi sēdēja pie galdiņa un dzēra tēju. Nevarēju saprast, kas notiek. Apsēdos viņiem blakus un pajautāju: "Kur tad ir pamestā ģimene?"

Džeralds teica: "Tie esam mēs."

"Bet es jau tikai... tas jau tikai bija... es taču darīju Kunga darbu!"

Anna teica: "Bet varbūt mēs arī kādreiz varam kļūt par Kunga darbu? Šad un tad, ja tā drīkst?"

Džeralds nopirka mums visiem frī kartupeļus. Es apsolīju salabot veļas mašīnu. Palūdzu piedošanu. Mēs visi pasmējāmies. Likās, ka Dievs arī pasmējās.

***

Sestdiena, 17.maijs

Šorīt salaboju veļas mašīnu. Tas man aizņēma septiņas minūtes. Pēc tam kopā ar Annu devāmies pastaigā. Viņa teica, ka tas bija Frenks Bredoks kurš izdomāja "pamesto ģimeni." Frenks arī pastāstīja, ka gāja vienā skolā ar tēvu Džonu, kas izskaidro to joku par Čammu un Smerdeli. Abi pievērsās Dievam vienā dienā. Tie abi ir kļuvuši tik dažādi, bet tajā pašā laikā tik līdzīgi... dīvaini.

Šodien jūtos tā, it kā pamodos no gara, murgaina sapņa. Pēcpusdienā piezvanīju Leonardam un pajautāju, ka viņš novērtētu mani kā Bībeles grupas līderi pēc desmit baļļu sistēmas.

Viņš teica: "Viegli! Desmit no desmit, pilnīgi noteikti!"

"Bet cik daudz, ja godīgi?" - es pajautāju.

"Mīnus trīs" - teica Tinns.

Teicu viņam paldies par patiesību un ieminējos, ka tagad viss būs citādi. Mirkli pirms noliku klausuli atcerējos vienu lietu.

"Leonard, kāpēc tu aizņēmies mūsu..."

Bet viņš jau pabeidza zvanu.

Svētdiena, 18.maijs

No rīta jau sataisījos iet uz baznīcu, kad atskanēja zvans. Gribēju sākumā to ignorēt, bet tomēr pacēlu - zvanīja Bils Dūja.

"Es tikai gribēju pateikt, ka Kitija ir aizgājusi. Šorīt sešos no rīta. Viņa pasmaidīja, kā viņa vienmēr darīja, un tikai teica: ''Viss, laiks ir beidzies, mīļais. Uz tikšanos”, un viss."

Nevarēju parunāt.

"Vakar viņa lūdza tev kaut ko pateikt," - Bils turpināja. "Viņa lika apsolīt, ka pateikšu, tiklīdz viņas vairs nebūs."

Es knapi varēju pačukstēt: "Kas tas bija, ko viņa man lūdza nodot?"

"Viņa teica: "Bil, pasaki viņam, ka Kitija teica ka Dievs mīl viņu vēl vairāk nekā viņa pati, un tātad viss būs labi."”

"Paldies, Bil... paldies... Vai es varu kaut ko..."

"Šobrīd neko," - teica Bils. "Līdz vēlākam, draudziņ!"

Pastāstīju Annai un Džeraldam. Mēs visi sakampamies kopā un pastāvējām brīdi. Tad devāmies uz baznīcu.

Ar viņu kopā es vienmēr jutos tik labi.

Pirmdiena, 19.majs

Šorīt atgādināju Annai, ka palikušas sešas dienas līdz mūsu ikgadējam ceļojumam uz lielo kristīgo festivālu "Lai Dieva Visaugstākais Spēks Audzē Augļus" kas norisinājās vietā ar nosaukumu Slapciems. No mūsu draudzes brauks vesela grupa. Šogad īpaši nepacietīgi gaidu to. Iepriekšējos gados mēs īrējām treileri, bet šogad nopirkām telti! Nevaru sagaidīt! Katru rītu uz degļa čurkstēs un garšīgi smaržos šķiņķis - veselīgas ārā dzīvošanas sajūta - klusas sarunas ar pārējiem dalībniekiem zem zvaigznēm katru vakaru – burvīgi! Kaut ātrāk pienāktu sestdiena!

Uzstāju, ka mums ir jāizbrauc ļoti agri, iespējams, ap 4:00. Džeralds ievaidējās un Anna nopūtās, kad to teicu, bet tas ir vienīgais veids, kā to darīt. Piecelties Saulei lecot!

Vakarā Džeralds pajautāja: "Tēt, vai esi pārliecināts, ka tava mugura ir pietiekami labā stāvoklī lai dzīvotu teltī? Tajā Slapciemā varētu būt pavēsi..."

Es atbildēju: "Būs labi, neko neesmu sajutis mugurā kopš... Laikam, kopš februāra (tpū-tpū-tpū)."

Kāpēc Anna ar Džeraldu vienmēr smejas, kad runā par manu muguru?

Otrdiena, 20.maijs

Šovakar nonācu neveiklā situācijā. Bija atnākuši ciemos Edvīns, Leonards, Ričards un Persijs Breins. Pēc brīža Leonards pajautāja: "Kas ir visstulbākā lieta, ko jūs esat izdarījuši?"

Sākumā bija ļoti smieklīgi, bet pēc tam Džeralds, tā vietā lai stāstītu par muļķībām, ko viņš bija izdarījis, noskaitīja garu sarakstu ar muļķībām ko es biju izdarījis. Edvīns un Persijs smējās kā traki! Kad Džeralds stāstīja par to, kā viņi ar Annu ieraudzīja mani guļot gaitenī un mērot kāju garumu, man likās, ka Edvīnam tūlīt paliks slikti, bet kad viņš tika līdz saspraudei, kurai kliedzu virsū, domāju ka Leonardam paliks slikti. Viņš gulēja uz grīdas un raudāja no smiekliem, sitot ar dūri pa paklāju, līdz nejaušu trāpīja sev pa degunu. Jutos apmierināts. Džeralds jau taisījās izstāstīt sāgu par "Karstajiem gurniem slapjā zālē," kad ienāca Anna ar manu uzvalku vienā rokā un papīra lapiņu otrajā. Biju priecīgs, ka viņa pārtrauca šo sarunu.

"Mammu, mēs te vienkārši runājām par dažādiem tēta muļķīgajiem izgājieniem" - teica Džeralds.

"Ārkārtīgi uzjautrinoši," - iesmējās Persijs.

Tinns joprojām gulēja uz paklāja, ik pa brīdim smagi elšot. Edvīns smaidīja un kratīja galvu.

Pamanīju, ka Anna paskatījās uz papīrīti, ko turēja rokā.

Viņa teica: "Labi, tad es jūs nepārtraukšu. Vienkārši tavs uzvalks tika atgriezts no tīrīšanas, un kabatā bija zīmīte... Ienākšu vēlāk."

Man gan negribējās atgriezties pie "slapjajiem gurniem" un es teicu: "Viss ir kārtībā, vari nolasīt to zīmīti, kas tur pateikts?"

"Man šķiet..."

Es teicu: "Klau, Anna, mēs nebijām neko nopietnu runājuši, tikai atcerējāmies dažus muļķīgus atgadījumus, katram no kuriem ir pilnīgi racionāls izskaidrojums. Lūdzu, lasi."

"Es..."

"Anna, lūdzu!"

"Vienkārši tīrītavas darbinieki atrada šo zīmīti pirms sāka tīrīt uzvalku, un es padomāju... Es ienākšu vēlāk."

"Anna, lūdzu, nolasi zīmīti! Kas ar tevi notiek?"

"Es negribēju..."

"Anna!!!"

"Labi, labi... Ja tu tā saki... Tā... zīmīte ir ar tavu rokrakstu, un tur ir rakstīts... Es vēlāk izlasīšu.”

"Anna!!!"

"Tajā ir teikts: ' Nopērc kokvārdi un nosauc to Ķeizars Bils.'"

Man neizdevās izstāstīt šīs zīmītes-sev-pašam racionālo izskaidrojumu, jo neviens neklausījās. Visi bezspēcīgi gāzās no smiekliem, pat Ričards ņirdza kā ēzelis.

Vēlāk vakarā atgādināju Annai un Džeraldam, ka svētdien izbraucam četros no rīta. Es jau viņus pazīstu, viņi domā, es aizmirsīšu.

Trešdiena, 21.maijs

Tagad mans regulārais lūgšanas laiks ir stunda no rīta. Perfekti. Dažreiz ir jāatvaira saucieni pēc palīdzības no grupas biedriem. Protams, esmu pats vainīgs, bet tiešām! Reimonds Ponds piezvanīja un palūdza, lai pabaroju šovakar viņa smilšu peli. Pajautāju, kāpēc viņš pats to nevar izdarīt. Viņš atbildēja, ka ir ērti iekārtojies pie kamīna un negrib celties. Goda vārds!

Vakarā pajautāju Annai un Džeraldam: "Cikos izbraucam ārā sestdien?"

"Septiņos, vai nē?" - atbildēja Džeralds.

"Astoņos?” - teica Anna.

"Četros!” - es teicu, - "Č Ē T R O S!"

Ceturtdiena, 22.maijs

Šodien darbā bija neparasta situācija. Pienāca Glanders un ar teica smīnu: “Zini to tavu dīvaino čomu, kas bija ballītē? Kā tur viņu sauca – Tinns?”

"Jā, un?” - es atbildēju, pārsteigts.

"Nu... viens mans draugs teica ka pirms neilga laika redzēja "kristīgo" Tinna kungu pavisam nereprezentablā paskatā rāpojam prom no kroga, kur viņu savāca divi pogainie. Padomāju, ka kopš viņš ir tavs labais draugs un viņam būtu jābūt vienam no Jēzus saulstariņiem, tev to derētu zināt."

Viena briesmīgā, tumšajā brīdī man sagribējās teikt, ka Leonards nemaz nav man tik tuvs draugs un ka mēs pārējie baznīcā esam pavisam citādi, bet pēkšņi iedomājos Annu, Džeraldu, un Kitiju un Leonardu un Jēzu, kas visi gaidīja, ko es teikšu.

Es teicu: "Es zināju par Leonardu, viņš ir viens no maniem labākajiem draugiem, tāpēc zinu lielāko daļu no tā, kas ar viņu notiek. Viņam ir problēmas ar alkoholu. Man ir problēma ar to, ka samudžinu lietas un pieļauju dumjas kļūdas. Mums katram baznīcā ir savas problēmas. Mēs neesam sevišķi labi cilvēki, bet Dievs turpina mums piedot. Everet, vai tev kāds piedod par to, ko tu izdari?"

Neticu, ka es to varēju pateikt! Gaidīju, ka Glanders pārsprāgs no smiekliem, bet viņš sarauca uzacis, noņurdēja un aizgāja prom pie sava galda. Darba dienas beigās viņš atkal pienāca pie manis un gandrīz atvainojās! Kas to lai zina, varbūt kādreiz?..

Šovakar Bībeles grupas tikšanās nenotika, visi gatavojās sestdienai. Džeralds parādīja mums pārsteiguma vēstuli no Andromedas Vīlas, kas ciemojās pie mums martā.

Dārgais Džerald,

Kā tev iet? Kā iet tavai persanigai problemai? Es gribeju lai mamma man arī tadu nopērk, bet viņa teica, ka zaudēju manu mazo saprātu. Viņa nav saucliste, kam ir kaudze naudas. Es viņu nosaucu par kapitalisma agenti un mani sūtija gulēt bez mušļiem, un viņa teica "tas man nešķit smieklīgi." Kad notiks revalucija es viņai paradīšu, Džerald! Kad izaugšu, dzīvošu valstī, kur valda saucejlistu vērtības un brīvība. Esmu ar mieru tevi aprecet, bet lai paliktu ar savu uzvārdu un lai tu būtu saucejlists ar kaudzi naudas.

Bučas,

Andromeda.

PS: ja tev apniks tava persanigā problēma, vai atdosi to man?

PPS: kā iet tam diktotoram, ar ko jūs dzīvojat kopā?

Diktators? Tas ir – diktators? Es? Pajautāju Annai, kur viņasprāt es atrodos politiskajā spektrā. Viņa atbildēja, ka mazliet pa kreisi no svētlaimīgo jefiņu apvienības...

Piektdiena, 23.maijs

Pārnākot mājās no darba, vēl gaitenī sadzirdēju Elsijas balsi no viesistabas: "Džerald, man ļoti žēl, bet starp mums viss ir beidzies! Nabaga Viljams ir pārāk daudz cietis. Es jūtu aicinājumu atgriezties pie viņa un to es arī darīšu!"

Dzirdēju, kā Džeralds saka "Bet Elsij..." Un tad Elsija izskrēja ārā no istabas, uzmanīgi lavierējot apkārt šķēršļiem gaitenī, un dramatiski aizcirta aiz sevis durvis, nepasakot man neviena vārda. Viesistabā atradu Džeraldu, kas sēdēja klubkrēslā, saķerot galvu rokās.

Teicu viņam: "Es zinu, Džerald, tas ir smagi..."

Džeralds paskatījās uz mani un plati pasmaidīja. "Tu nesaki man, ka tas ir grūti! Es divas nedēļas centos pārliecināt Elsiju, ka tā ir viņa, kas izdomāja ka mums ir jāšķiras."

Padomā tik!